Pie Nekā personīga vērsās kāds skatītājs, kuram apdrošināšanas kompānija BTA mājas atjaunošanai pēc ugunsgrēka piedāvā nesamērīgi zemu atlīdzību, aizbildinoties ar nolietojumu. Slēdzot līgumu, atlīdzības rēķināšanas kārtību APDROŠINĀŠANAS KOMPĀNIJA klientam pastāstīt AIZMIRSA.
Neizpētot īpašumu klātienē, noteikt reālu apdrošinājuma summu apdrošinātājiem esot gandrīz neiespējami. Tāpēc klienti nevar rēķināties, ka īpašuma bojājuma gadījumā kompensācija būs tāda, kāda norādīta polisē, lai gan no tās rēķināta polises cena.
Jaunkardonu māju īpašniekam 28.novembris izrādījās traģisks. Ugunsgrēkā gāja bojā viņa tuvinieki un māja ir nopostīta līdz pamatiem. Apdrošinātājs atsakās segt mājas atjaunošanas izmaksas, aizbildinoties ar noteikumiem, par ko, slēdzot līgumu, viņu nemaz neinformēja.
Ugunsgrēks Ģipkas ciema Jaunkardonu mājās līdz šim nenoskaidrotu iemeslu dēļ izcēlies pēcpusdienā. No četriem tobrīd mājā esošajiem cilvēkiem izglābies tikai viens. Mirusi bezpalīdzīga sirmgalve un divi vīrieši. Vīri palīdzējuši talkā, ko pēc tam svinējuši. Visticamāk, reibums ir bijis iemesls, kāpēc cilvēki nav izglābušies.
Atsteidzies uz mājām, kad zvanījuši kaimiņi
Kristapam «Jaunkardoni» ir dzimtas mājas. Tagad viņš dzīvo Rīgā, vecmāmiņu apciemo vasarās. 28.novembra vakarā atsteidzies, kad kaimiņi zvanījuši, ka māja deg. Kad atjēdzies no traģēdijas, par nelaimes gadījumu informējis apdrošinātāju. Šī viņam ir pirmā pieredze ar īpašumu apdrošināšanu.
Kristaps Dzenis, nodegušo Jaunkardonu māju īpašnieks: «Māja bija apdrošināta mēnesi pirms ugunsgrēka, jo tad arī es tiku sakārtojis visas tās mantojuma lietas, līdz ar to arī apdrošināju ēku, nedomājot par šādu iznākumu.»
Žurnālists: «Ko tagad tie apdrošinātāji saka?»
Dzenis: «Apdrošinātāji atsūtīja lēmumu, ka tiek izmaksāti 50 procenti, jo ēkai radies nolietojums 50 procenti.
Kopējā summa ar visu kustamo mantu bija turpat 41 tūkstotis. Rezultātā viņi tev piedāvā 15 tūkstošus ar kapeikām.»
Žurnālists: «Ko tu par 15 tūkstošiem vari izdarīt?»
Kristaps Dzenis: «Novākt šito, varbūt.»
Žurnālists: «Vai, slēdzot līgumu, tevi kāds informēja par nolietojumu?»
Dzenis: «Nē, slēdzot līgumu, tādas informācijas man nebija un es pat iedomāties par tādu lietu nevarēju. Nu kā, mēs drošinām, mēs, teiksim, iedodam šim pašam apdrošinātājam, teiksim, ēkas tehnisko stāvokli un, izejot no tā, viņi jau paši aprēķina šo summu, par kādu tiek ēka apdrošināta. Tā ka nebija ne mazākās jausmas, ka mēneša laikā rodas 50 procentu nolietojums.»
Iznīcināts viss līdz pēdējam.
Apdrošināšanas kompānijas eksperti, apskatot krāsmatas, atzinuši, ka īpašums iznīcināts simtprocentīgi. Lai gan polisē apdrošinājuma summa noteikta ap 40 tūkstošiem eiro, BTA vēstulē min, ka sākotnējā stāvoklī Kristapa īpašumu varētu atjaunot par 29 tūkstošiem. Tomēr eksperts konstatējis 50 procentu nolietojumu, tāpēc atlīdzība noteikta 15 tūkstoši eiro.
Kristaps atzīst, ka, pērkot polisi, nav iepazinies ar apjomīgajiem apdrošināšanas noteikumiem, uzticējies BTA darbiniekam,
kurš, gatavojot dokumentus, nav brīdinājis, ka 40 gadus vecākām ēkām vēl papildus tiek ņemts vērā nolietojums.
BTA: nekas nelikumīgs tas nav.
Apdrošināšanas kompānija BTA nenoliedz, ka apdrošinājuma summa var nesakrist ar faktisko kompensāciju, jo summu ir grūti precīzi noteikt. Nekā nelikumīga tajā neesot.
Agnese Grīnberga, AAS BTA Baltic Insurance Company sabiedrisko attiecību vadītāja: «Mūsdienās attīstoties tehnoloģijām, kad klients izvēlas visu formēt attālināti, lai maksimāli netiktu tērēts laiks kādu objektu apsekošanai, kas arī nav Eiropas prakse, tad apdrošinājuma summa tiek noteikta pēc tirgū esošā vidējā, vidējas temperatūras. Kāda ir apdrošinājuma summa jeb kādas ir šāda tipa atjaunošanas izmaksas, tai skaitā ņemot vērā vidējo nolietojuma procentu attiecīgā tipa ēkām.»
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ēkas stāvokli, atjaunošanas vērtību un nolietojumu vērtē neatkarīgs būveksperts, un viņam nav saistoša polisē minētā apdrošinājuma summa.
Apdrošināšanas noteikumos ir minēts: ja ēka ir vecāka par 40 gadiem, tiks ņemts vērā nolietojuma procents. Kāds tas ir – noteikumos nav teikts, to izlemj eksperts.
Agnese Grīnberga: «Apdrošināšanas noteikumu skaidrošana, protams, mūsu klientu apkalpošanas centros, un pārdevēji cenšas izstāstīt klientiem noteikumu sastāvdaļas, bet līdzīgi kā tas ir bankās vai citās kredītiestādēs, šie noteikumi ir neatņemama līguma sastāvdaļa, un mēs aicinām klientus iepazīties ar līgumiem un izlasīt visus noteikumus. Ir, protams, skaidrs, ka daudzi klienti neizlasa un varbūt arī visas nianses, visus apdrošināšanas noteikumos iekļautos punktus pat fiziski nav iespējams izstāstīt uz vietas klientam, ja viņš formē polisi.»
Raidījums pārliecinās, ka, gatavojot piedāvājumu, nolietojuma punktu apdrošinātāji nemin.
Nekā personīga pārliecinājās, ka apdrošināšanas kompānijas darbinieki, gatavojot piedāvājumu, nolietojumu nepiemin. Kā vienīgo īpašnieka zaudējumu BTA darbiniece nosauc pašrisku – polisē noteiktos 70 eiro.
Kristīne Pētersone, LAA apdrošināšanas ombuds, zvērināta advokāte: «Apdrošinātāja pienākums ir pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošināšanas ņēmējam izskaidrot būtiskos apdrošināšanas līguma noteikumus, ja šie noteikumi nav pilnīgi un labi izskaidroti, klients, iespējams, šos noteikumus ir pārpratis.»
Žurnālists: «Par iespējamo atlīdzību un iespējamo nolietojumu, cik tas ir svarīgs punkts, vai tas ir no svarīgākajiem punktiem, kas ir jāzina apdrošināšanas ņēmējam?»
Pētersone: «Manā ieskatā tas ir svarīgs punkts, par nolietojumu.»
Žurnālists: «Apdrošinātājam ir izdevīgi, ka viņam parādās apdrošinājuma summa. Viņam ir izdevīgi neizskaidrot, ko tā summa īsti nozīmē. Nav konstatētas tādas sakritības?»
Pētersone: «Nu, es nedomāju, ka apdrošinātāji kaut kā īpaši maldinātu. Bet pašiem apdrošinājuma ņēmējiem rodas maldinošs iespaids tādā ziņā, ka viņiem šķiet - jo lielāka apdrošinājuma summa, jo viņi varēs saņemt lielāku apdrošināšanas atlīdzību.»
Neizpētot īpašumu klātienē, noteikt reālu apdrošinājuma summu apdrošinātājiem ir gandrīz neiespējami. Tāpēc klienti nevar rēķināties, ka īpašuma bojājuma gadījumā kompensācija būs tāda, kāda norādīta polisē, lai gan no tās rēķināta polises cena.
Vainīgas esot abas puses; klienti nelasot līgumu.
Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents: «Es domāju, ka tur grēko abas puses. No vienas puses, klients vienmēr ir skrējienā un grib visu ātri un pa fikso, vai arī, pērkot internetā, neko nelasot, saliek ķekšus, no otras puses, arī apdrošinātājs noteikti mazliet grēko, šos noteikumus nepietiekami izskaidrojot. No otras puses, ir labie piemēri un Eiropas regulas, kas apdrošinātājus spiež cilvēkiem, klientiem arvien vairāk skaidrot. Tā ka es domāju, ka tā lieta iet uz labo pusi.»
Abāšins arī saka, ka apdrošinātāju konkurence Latvijā ir ļoti sīva, tāpēc klienti var atrast sev pieņemamākos apdrošināšanas noteikumus un cenas. Tomēr tad noteikumi ir jālasa.
Kristaps, nodegušo Jaunkardonu māju īpašnieks: «Es ar neredzu īsti tās polises būtību kā tādu. Ja jums apdrošināja, jūs redzat konkrētu summu, 40 tūkstošus, jūs rēķināties. Šādu situāciju gadījumā arī būs tā summa tāda. Bet, kā prakse rāda, tā nav. Nevienam nenovēlu pie šādas nelaimes nonākt.»
(Avots: https://www.tvnet.lv/5104790/apdrosinataji-nokluse-klientiem-neizdevigus-noteikumus)
