Otrais stāsts, kas notika ar BTA klienti, taču apdrošināšanas kompānija atteicās atbildēt un komentēt notikušo situāciju.
Savukārt, Ludmila, kas iegādājās māju netālu no Rīgas, parakstot apdrošināšanas līgumu, uzsvēra, ka vēlas polisē iekļaut papildu plūdu risku, jo māja atrodas netālu no upes.
Kad kādu dienu upe applūdināja Ludmilas vasarnīcu, apdrošināšanas kompānija atteicās izbraukt uz notikumu vietu un fiksēt nodarītā kaitējuma apmēru.
“Izrādījās, ka mana vasarnīca ir apdrošināta pret plūdiem. Tas, piemēram, kad kaimiņi appludina no augšas. Bet ne no plūdiem (kā dabas parādība). Turklāt plūdes gadījumā viņi to kvalificēja kā “paredzamo plūdi”, un tādā gadījumā klientam nekādas atlīdzības nepienākas. Tikai nesaprotu, kāpēc vispār ir nepieciešama apdrošināšana? - Ludmila jautā. - Nē, es vairs šīs spēles nespēlējos! Ar hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma apdrošināšana ir obligāta. Es apdrošināju vasarnīcu par mazāko iespējamo summu, jo es sapratu, ka tas viss ir noticis, ka es neko nesaņemšu. Bet, kad atmaksāšu aizdevumu, es vairs neapdrošināšu.”
(Avots: avīze “Miljons”, Nr.5, sadaļa “Svarīgi zināt”, 07.02.2019.)
